Vislielāko X Ziemeļvalstu filmu dienu žūrijas un skatītāju atzinību izpelnījās režisores Valdisas Oskarsdottiras filma Lauku kāzas. Publicējam režisores vēstuli pēc žūrijas lēmuma un skatītāju balsojuma rezultātu uzzināšanas.
“Es no visas sirds vēlētos pateikties gan žūrijai, gan Rīgas skatītājiem. Esmu gan pateicīga, gan lepna. Es (more…)
Paziņota Ziemeļvalstu filmu dienu uzvarētāja
Sestdienas novakarē, 24. oktobrī, ziemeļnieciski atturīgā ceremonijā tika paziņots X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienu mediju žūrijas spriedums un pasniegta galvenā balva – simboliskais Ziemeļu galds, kas šoreiz iemiesojies kumelīšu rakstiem rotātas krūzītes veidolā.
Žūrija – portāla satori.lv žurnāliste Irbe Treile, Radio SWH dīdžejs Toms Grēviņš un žurnāla Klubs galvenais (more…)
X Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros, skatītājiem vērtējot filmas, sadarbībā ar Nordea banku bija iespēja laimēt 2 biļetes uz Karaliskās Improvizācijas teātra izrādi. Noslēguma ceremonijā 24. oktobrī, k/t K.Suns, Nordea bankas komunikāciju vadītāja Dagnija Stuķēna izlozēja 5 veiksmīgos skatītāju balsojuma dalībniekus:
Aleksandra Fjodorova (25952…)
Signe Šteimane (26362…)
Inga Greiškāne (22380…)
Margarita Gamperte (29189…)
Juris Justs (26364…)
Ar izlozes uzvarētājiem Nordea bankas pārstāvji sazināsies personīgi. (more…)
Pēdējo dienu var noskatīties Ziemeļvalstu filmas
24.oktobrī plkst. 17:30 X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienu Noslēguma ceremonijā tiks paziņota filma, kas iegūs galveno balvu – Ziemeļu galdu.
Tomēr ZFD filmas iespējams noskatīties visas dienas garumā.
Tā, kinoteātrī Parex Plaza tiks demonstrētas trīs ZFD filmas: plkst. 14:00 Puisis, kurš mīlēja Ingvi, plkst. (more…)
Ziemeļvalstu filmu dienas kinoteātrī Parex Plaza
X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienu (ZFD) ietvaros 23. un 24. oktobrī kinoteātrī Parex Plaza tiks demonstrēta ZFD sadaļa Lielās Ziemeļu brīvdienas.
Pirmais ZFD seanss Parex Plaza 5. auditorijā notiks 23. oktobrī plkst. 14:00 un tajā tiks demonstrēta dāņu dokumentalā mūzikas filma Roskilde (atkārtojums 24. oktobrī plkst. 16:15).
Katru gadu dažādu paaudžu mūzikas festivālu apmeklētāji no visas pasaules sabrauc uz Roskildei pieguļošajiem laukiem, lai kopīgā mutulī atbrīvotu zvēru sevī. Ienāc arī tu viena no slavenākajiem un lielākajiem Eiropas mūzikas festivāliem svētnīcā. Izbaudi festivālu no izpildītāju, brīvprātīgo un viesu skatupunkta, kad vienkāršs lauks pārvēršas par mūzikas enerģijas kulmināciju un cilvēciskās robežas tiek nojauktas. Izbaudi dzīvajā Franz Ferdinand, Placebo, The Streets, Rufus Wainwright, Editors, Jenny Wilson, Mew, Sonic Youth un citus…
Savukārt, skandalozais zviedru režisors Lūkass Mudisons (Mūžīgi Lilja, Nolāpītā Amāla, Konteiners) šoreiz piedāvā holivudisku vērienu ar starptautiski atpazīstamiem aktieriem Gaelu Garsiju Bernālu un Mišeli Viljamsu galvenajās lomās filmā Mamuts.
Leo un Elena ir pārtikuši ņujorkieši, kas diendienā iegrimuši darbos. Leo radījis sensacionālu interneta vietni un ir ierauts pasaulē, kurā valda nauda un tiek pieņemti nopietni lēmumi. Elena ir uzticīga savam aicinājumam un ir neatliekamās palīdzības ķirurģe, kas strādā garas maiņas un glābj dzīvības. Viņu astoņgadīgā meita Džekija dienas pavada ar filipīniešu aukli Gloriju. Kāds notikums reanimācijas nodaļā Elenā izraisa pārdomas par dzīves prioritātēm. Kad Leo aizbrauc biznesa darījumā uz Taizemi, viņš izraisa virkni notikumu, kuri vēlāk dramatiski ietekmēs visu viņu dzīves.
Filma tiks demonstrēta 23. oktobrī plkst. 16:00, kā arī 24. oktobrī 18:30.
Lielo Ziemeļu brīvdienu ietvaros tiks demonstrēta arī norvēģu drāma jauniešiem Puisis, kurš mīlēja Ingvi
1989. gada novembris. Gads, kurā tiek nojaukts Berlīnes mūris. Norvēģijas pilsētiņā Stavangerā septiņpadsmitgadīgais Jarle pat nenojauš, ka arī viņa dzīvē viss sagriezīsies kājām gaisā. Līdz šim viņam bijis viss – pasaulē labākā draudzene un pasaulē krutākais draugs. Drīzumā viņi kopīgi nodibinās Mattias Rust Band – Stavangeras sūrāko pankgrupu. Bet tad klasē ierodas jaunais skolnieks Ingve, kurš nepavisam nav tāds kā citi. Jarle sāk mulst un maz pamazām saprot, ka nespēj netikties ar Ingvi, kaut arī tas līdzi pavelk tās lietas, ko viņš no sirds dziļumiem ienīst – klausīties Duran Duran un spēlēt tenisu. Maz pamazām Jarle pieviļ līdzšinējos draugus un nonāk situācijā, kurā uzzina, kā ir dzīvot, kad esi palicis viens pats.
Pixies, Japan, Happy Mondays, The Cure, Duran Duran, The Stone Roses, The Jesus & Mary Chain cienītājiem.
Šī filma tiks demonstrēta 23. oktobrī plkst 18:30 un 24. oktonbrī plkst. 14:00.
Biļešu iepriekšpārdošana uz Lielajām Ziemeļu brīvdienām Parex Plaza sākās otrdien, 20. oktobrī. Informācija par seansu laikiem un biļešu cenām Parex Plaza mājaslapā www.forumcinemas.lv.
Kā iepriekš ziņots, X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas norisinās no 16. līdz 24. oktobrim kinoteātros K.Suns un Parex Plaza.
Antikrists saņem Ziemeļu padomes balvu
Ziemeļu Ministru padomes Kino balva piešķirta skandālista Larsa fon Trīra jaunākajai filmai Antikrists. Kopā ar čeku 350 000 dāņu kronu apmērā, balva filmas veidotājiem tiks pasniegta otrdien Stokholmā.
Antikrista pasaules pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur filma (gan sižeta, gan fon Trīra ambiciozo paziņojumu dēļ) izraisīja karstas diskusijas un asu kritiku, bet Šarlote Geinsbūra tika godalgota kā labākā (more…)
Jana Erika Holsta lekcija “Norvēģijas mājsaimnieču kino”
Kad: trešdien, 21. oktobrī plkst. 19:00
Kur: kim?, Maskavas iela 12/1
Valoda: norvēģu ar tulkojumu latviski
Ieeja bez maksas (more…)
ZFD programma 21. un 22. oktobrī
21. oktobrī, Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros par godu izcilā norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna 150-gadei kinoteātrī K.Suns tiks atzīmēta Hamsuna diena.
Plkst. 15:30 tiks demonstrēta Gruzijas dokumentālā filma Knuta Hamsuna Kaukāza mistērijas.
1899. gadā Knuts Hamsuns devās ceļojumā pa Kaukāzu bez rakstītās preses pavadības, savu vārdu ne reizes (more…)
Knuts Hamsuns (Knut Hamsun) ir viens no Eiropas izcilākajiem romānu autoriem. Pēc viņa darbu motīviem daudzās valstīs uzņemtas filmas un veidoti televīzijas uzvedumi. Kopumā viņa daiļrade ekranizēta vairāk nekā 20 filmās un vairākas īsfilmās, iestudēti televīzijas uzvedumi, kā arī uzņemtas 2 dokumentālas filmas un 2 biogrāfiskas filmas.
Hamsuna darbi ekranizēti galvenokārt šādos periodos: mēmā kino laikā Skandināvijas Nacionālā romantisma periodā 20. gadsimta 20. gados, vācu nacionālā romantisma periodā 20. gadsimta 30. gados, 20. gadsimta 60. un 70. gados, kad tika uzņemtas vairākas neatkarīgas filmas, kā arī 20. gadsimta 90. gados, tā saucamajā jaunajā Ziemeļvalstu periodā. Jau pirms 1917. gada Hamsuna romāni ekranizēti Krievijā, vēlāk arī Čehijā, tomēr šobrīd šīs filmas uzskata par pazudušām. Pirmajā minētajā periodā tika uzņemta filma pēc romāna “Zemes svētība” motīviem, kā arī romāna “Pāns” pirmā ekrāna versija. Tā filmēta Melbu pilsētā Ziemeļnorvēģijā un Alžīrijā. Filmas režisors ir Haralds Švencens (Harald Schwenzen), savukārt filmu producējusi jaunā pilsētas kompānija Kommunernes Filmscentral A/S, kas kopš 1919. gada darbojās kā izplatītājs, bet dažus gadus vēlāk sāka nodarboties ar filmu producēšanu. Filmas pirmizrādē, kas notika 1922. gadā, tika atskaņota Edvarda Grīga (Edvard Grieg) mūzika. Trešā šajā periodā uzņemtā mēmā filma ir “Hårda viljor” (Iron Wills), kas uzņemta pēc romāna “Jūsmotājs” motīviem. Režisors Džons V. Brūnius (John W. Brunius) strādāja Zviedrijā. Filmu producējusi kompānija “Svensk Filmindustri AB”, tāpēc filmēts tika gan kompānijas studijā Stokholmā, gan arī Brenneisunnā Ziemeļnorvēģijā.
Runājot par nākamo periodu, jāmin divas vācu filmas – “Viktorija” (1935), kas filmēta Bergenā un tās apkārtnē, un “Pāns” (1937), kuras dublētās versijas pirmizrāde notika Norvēģijā. Norvēģu valodā filmu ierunāja labākie Norvēģijas aktieri.
20. gadsimta 60. gados tika uzņemtas vairākas neatkarīgas filmas – ekranizēts romāns “Bads” un uzņemta vācu versija filmai “Pēdējais cēliens” (1961), kas tika filmēta Geirangerē, Lomā un Gudbrannsdālenē. Jāpiemin arī filmas “Pāns” jaunāka versija (1962), kurā piedalījās vairākas skandināvu kino zvaigznes – Jarls Kulle (Jarl Kulle), Bibī Andersona (Bibbi Andersson) un Līva Ulmane (Liv Ullmann). Filmēšana notika Hjerringejā, netālu no Būdes, kas vēlāk kļuva par populāru vietu Hamsuna romānu adaptācijai kino. 20. gadsimta 70. gados tika uzņemta holandiešu un franču producēta filma “Mistērijas” (1978), kā arī režisora Bū Vīderberga (Bo Widerberg) filma “Viktorija” (1979), kurā redzami skati arī no Ziemeļnorvēģijas.
Skandināvijā jaunais “Hamsuns uz ekrāna” vilnis aizsākās ar filmu “Klaidoņi” (1989), to turpināja “Telegrāfists” (1993), filmas “Pāns” ceturtā versija (1995), kā arī divas biogrāfiskas filmas “Hamsun” (“Hamsuns”) (1995) un “The Enigma of Knut Hamsun” (“Knuta Hamsuna mīkla”) (1996). Kompānija “Norsk Film A/S” uzņēma arī trīs īsfilmas ar nosaukumu “Tørst – Framtidens forbrytelser” (“Slāpes – nākotnes noziegumi”), kuru pamatā ir Knuta Hamsuna stāsti.
Kāpēc Hamsuna daiļrade apbur filmu režisorus? Raugoties no literārā skatupunkta, ir sarežģīti Hamsuna filmas adaptēt kino. Rakstnieka stāstījumu pamatā ir psiholoģiskas ainavas, tām nav ne sākuma, ne beigu, tajās nepastāv loģiskas vai “normālas” uzvedības. Skandināvijā, vēlāk Krievijā un Vācijā Hamsuns kļuva slavens pēc romānu “Bads” un “Pāns” izdošanas. Tomēr jāatzīst, ka, lai arī romāns “Pāns” tika ekranizēts četras reizes un romāns “Viktorija” – trīs, vienīgi “Bads” kļuva meistardarbs arī kino. Lai izstāstītu rakstnieka neracionālos un divkārši orientētos stāstus, kurus bieži vien apvij eksistenciālisms, vajadzīgas īpašas prasmes. Filmā “Bads” režisors Hennings Karlsens (Henning Carlsen) stāstījuma paušanai izmanto galveno varoni – stāstnieku – tāpat kā romānā, un, lietojot gandrīz ekspresionistisku filmas valodu, piešķīris tai māksliniecisku spēku, kas raksturīgs modernai filmai. “Bads” kļuva par īstu kino klasiku. Kannu filmu festivālā aktieris Pērs Oskarsons (Per Oscarsson) tika atzīts par labāko vīriešu lomas atveidotāju, pati filma tika rādīta vairākos festivālos, kā arī pārdota daudzām valstīm. Stila un estētiskuma ziņā filma “Bads” ir piederīga modernisma kino periodam Eiropā, tāpat kā Antonioni filmas un poļu un franču jauno viļņu filmas. Arī jaunajam Norvēģijas kino šī filma bija nozīmīga; šajā laikā par kompānijas “Norsk Film A/S” ģenerāldirektoru tika iecelts Ēriks Borge (Erik Borge) un tādējādi viņš bija filmas līdzproducents, Anja Breiene (Anja Breien) bija atbildīga par darbu pie filmas uzņemšanas, turklāt filmā piedalījās arī vairāki norvēģu aktieri un kino darbinieki. Filmu “Bads” salīdzina ar mēmā kino klasiku “Žanna d’Arka”, ko 1927. gadā uzņēma dāņu kino meistars – Karls Teodors Dreiers (Carl Theodor Dreyer).
Tādu rakstnieku, kuri pēc pirmā romāna izdošanas tiek nekavējoties atzīti par izciliem meistariem, nav daudz. Knuts Hamsuns pēc romāna “Bads” izdošanas 1890. gadā par tādu kļuva. Tajā laikā modernā sabiedrība, industrija un pilsētas dzīve pamazām kļuva par psiholoģisku, socioloģisku un cilvēcisku izaicinājumu. Literatūrā naturālismu aizvietoja ekspresionisms. Romāna “Bads” nezināmais galvenais varonis ir vientuļš, jauns rakstnieks, kurš dzīvo Kristiānijā, tagadējā Oslo. Viņa izsalkums un izmisums sagrauj normālo un loģisko aizsargvalni, kas apņem jebkuru pieklājīgu, cienījamu pilsoni. Juzdamies pilsētā vientuļš, galvenais varonis (pats Knuts Hamsuns) no estētiskas laimes stāvokļa nokļūst galējā izmisuma stāvoklī. Īsi pēc romāna nākšanas klajā, tas tika tulkots daudzās valodās un izdots daudzās valstīs. 20. gadsimta 70. gadu beigās, kad Amerikā šis romāns tika izdots atkārtoti, Īzaks B. Singers (Isaac B. Singer) priekšvārdā rakstīja: “Hamsuns ir modernās literatūras atklājējs. Romāns “Bads” ir ne tikai interesants, bet tas paņem savā varā”. Savukārt Pols Osters (Paul Auster), kurš filmas DVD redzams sarunā ar Henningu Karlsenu, uzskata, ka “Bads” ir “izbadējies mākslas darbs”, eksistenciāls ceļojums uz nebūtību, uz 20. gadsimtu.
No Hamsuna daiļrades pēdējā posma jāatzīmē romāns “Zemes svētība”, kura ekranizējums kļuva par izcilu mēmo filmu. Tā tika uzņemta 1921. gadā, proti, gadu pēc tam, kad Hamsuns bija saņēmis Nobela prēmiju literatūrā. Filma ir pirmais literāri prestižais ražojums nacionālajā romantisma kino. Turklāt, arī šajā filmā, tāpat kā filmā “Klaidoņi” (1989), ainava bieži tika izmantota kā dramatisks izteiksmes līdzeklis. Te jāpiemin arī filma “Telegrāfists”, kuras pamatā ir romāns “Jūsmotājs” (1904). Pēc tam, kad filma 1993. gadā tika izvēlēta Berlīnes Starptautiskā filmu festivāla galvenajam konkursam, tā piedzīvoja lielus panākumus gan mājās, gan ārvalstīs. Tomēr daudzi literāti un akadēmiķi uzskata, kā šī filma nav īsti autentiska Hamsuna filma. Pamatā vairāk esot tās scenārija autora, slavena norvēģu rakstnieka, Lāša Sobija Kristensena (Lars Saabye Christensen) sadarbība ar režisoru Ēriku Gustavsonu (Erik Gustavson), kā rezultātā Hamsuna diskrētās mīlas fantāzijas pārvērstas salīdzinoši erotiskā filmā, kuras notikumi risinās Ziemeļnorvēģijas mistēriju pilnajās vasaras naktīs. Sākotnējā periodā daudz tika izmantota daba un dabas ainavas, jo īpaši filmā “Pāns”, kurai uzņemtas četras versijas. Jāpiebilst, ka norvēģu kino būtiski ietekmējis tas, ka lielākajā daļā Hamsuna romānu ekranizāciju kā dramatisks izteiksmes līdzeklis izmantota daba un ainava.
Pēc biogrāfa Eisteina Rotema (Øystein Rottem) vārdiem Knuts Hamsuns bijis apmierināts ar sasniegtajiem rezultātiem (Knuts Hamsuns – filmogrāfija, Norvēģijas Filmu institūts, Oslo, 1995). Tomēr kino vēsturnieks Trunns Ūlavs Svensens (Trond Olav Svendsen) tajā pašā publikācijā norāda, ka filmai nebija lielu panākumu. To demonstrēja Amerikas Savienotajās Valstīs, kur kino apskata žurnālā ”Variety” rakstīja, ka ”stāsts atklāts neinteresanti un nesaprotami.” Par laimi nepilnīga kopija tika saglabāta līdz 1971. gadam, kad to atrada kādā universitātē. Atjaunošanas process varēja sākties.
Hamsunam piemīt neracionāla un sarežģīta stāstīšanas maniere, viņa romānus caurstrāvo sapņi un ilgas pēc eksistenciāla fokusa uz dzīvi, tāpēc uzņemt filmas pēc Hamsuna romānu motīviem ir visnotaļ liels izaicinājums. Tie ir brīnišķīgi mīlas stāsti, bet neloģiski; tie radīti, izmantojot dažādus laika slāņus, tie ir subjektīvi un tādējādi nepiemēroti mākslas filmas valodai – tādai valodai, kuras paušanai bieži vien vajadzīga loģiska forma un stāsts.
“Hamsuns uz ekrāna” piedāvā arī divas dokumentālas filmas un divas biogrāfijas, kurās atklāta autora dzīve un darbs. Starptautiski plašāk zināmā filma par rakstnieku ir režisora Jana Troela (Jan Troell) 1995. gadā uzņemtā filma “Hamsuns”. Knuts Hamsuns piedzima 1859. gadā Lomā, bet uzauga nelielā fermā Hamarejā Norvēģijas ziemeļu daļā. Šobrīd tur atrodas Hamsuna centrs, kā arī ik gadus tiek organizēts festivāls. Skaistā un burvīgā Hamarejas un tās apkārtnes daba ietekmējusi rakstnieku, kurš savus iespaidus vēlāk izmantojis daudzos romānos. Troela filmā netiek atspoguļota visa rakstnieka dzīve; tā parādīta NRK televīzijas uzvedumā “The Enigma” (Mīkla), ko režisējis Benteins Bordsons (Bentein Baardson). Savukārt uzveduma scenārija autors ir labi zināms Hamsuna biogrāfs Roberts Fergusons (Robert Ferguson). Troela filmas centrā, gluži tāpat kā Torkilda Hansena (Thorkild Hansen) sarakstītajā darbā “Processen mod Hamsun” (Process pret Hamsunu), galvenā uzmanība pievērsta problemātiskajam laikam, kad norisinājās Otrais pasaules karš. Hamsuns idejiski atbalstīja Vāciju un Vidkuna Kvislinga (Vidkun Quisling) vadīto Norvēģijas Nacionālo vienotības partiju. Cerībā veicināt okupācijas akceptu norvēģu vidū, šo situāciju savā labā izmantoja Vācijas propagandas sistēma. Pats Hamsuns neiestājās partijā, ko veidoja senās Norvēģijas vēstures un lauku dzīves aizrautie zemnieki. Tomēr Hamsuns gan partijai, gan Vācijas Okupācijas varas iestādēm bija vajadzīgs. Tās vērsās pie Hamsuna sievas Marīu cerībā, ka viņas mudināts rakstnieks vairāk iesaistīsies iestāžu darbā. Tās centās Hamsunu pārliecināt doties uz Vāciju un tikties ar Fīreru.
Lai izprastu Hamsuna politiskās simpātijas, jāsaka, ka viņa uzvedība raksturo daudzus nedrošus un neracionālus norvēģu intelektuāļus 30. gadu beigās un okupācijas laikā. Viņi tiecās pēc vācu kultūras, bet juta aizvainojumu pret Padomju Savienību un Lielbritāniju, kā arī abu valstu imperiālismu pasaulē. Viņi ticēja, ka Nacionālā vienotības partija ir vienīgais risinājums, kas Norvēģiju var glābt no vēl spēcīgākas vācu okupācijas. Viņi ticēja, ka Vācijas Reihā spēs pastāvēt arī jauna Norvēģija. Tomēr Hamsuna simpātijas pret reiha komisāru Terbovenu un Hitleru nebija īpaši lielas. Viņš pat nosodīja Hitlera īstenoto ebreju deportāciju. Kad Norvēģija tika atbrīvota, Hamsunu arestēja, tomēr vēlāk paziņoja, ka rakstnieks ir garīgi slims. Pasaules izcilākajam romānu autoram diagnosticēja, iespējams, ļaunāko. Turklāt valsts konfiscēja arī visu viņa mantu.
Jau tiesas sēdes laikā Hamsuns sāka pierakstīt savus vērojumus, kas vēlāk pārtapa grāmatā. Tā 1949. gadā tika publicēta ar nosaukumu ”Pa aizaugušām takām.” Grāmata kļuva par īstu sensāciju. 90 gadu vecumā slavenais rakstnieks bija atkārtoti uzrakstījis šarma un dzejas, pašironijas un humora apvītu stāstu. Grāmata tika rakstīta sevis aizstāvībai, tomēr galvenokārt romāns ir par vientuļu cilvēku, kuram nav ne draugu, ne ģimenes, gluži kā rakstnieka pirmajā romānā ”Bads”. 1974. gadā režisors Pēters Cadeks (Peter Zadek)pēc Tankreda Dorsta (Tancred Dorst) lugas motīviem uzņēma filmu ”Pa aizaugušām takām”. Šis darbs bija Vācijas un Norvēģijas kopdarbs.
2009. gada 11. maijā, Oslo
Jans Ēriks Holsts (Jan Erik Holst)
NFI izpilddirektors
X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina
Jūs apmeklēt prof. Viktora Freiberga priekšlasījumu
„Hamsuns un kino: literārā teksta kinematogrāfiskums”.
Gaidīsim Jūs š. g. 20. oktobrī plkst. 18.00
Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās, Marijas ielā 13/3, Rīgā. (more…)
ZFD programma 19. un 20. oktobrī
Turpinās X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas, un brīvdienās pamodinātās Ziemeļu sajūtas kino skatītājus sola pavadīt arī jaunajā nedēļā.
Turklāt studentiem, pensionāriem, Čili Picas Drauga kartes īpašniekiem un tiem, kas iegādājas 5 vai vairāk biļetes, ieejas maksa uz seansiem kinoteātrī K.Suns vēl arvien ir tikai Ls 1.90. Pārējiem biļetes cena Ls 2.60. (more…)
Ar milzīgiem, no Ziemeļiem ceļu mērojušiem ledus bluķiem, skandināvu zemledus makšķerniekiem, Mediju žūrijas iepazīstināšanu un islandiešu komēdiju „Drīz būšu” vakar svinīgi tika atklātas X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas. (more…)
Sākas X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas
16. oktobrī plkst. 18:00 kinoteātrī K.Suns ar svinīgu ceremoniju un islandiešu komēdiju “Drīz būšu” tika atklātas X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas (ZFD).
Ziemeļvalstu filmu dienas kļuvušas par regulāru notikumu jau kopš 90. gadu sākuma, bet šogad to organizētāji ir ieviesuši dažus jauninājumus. (more…)
Lielās Ziemeļu brīvdienas kinoteātrī Parex Plaza!
23. un 24. oktobris – Lielās Ziemeļu brīvdienas kinoteātrī Parex Plaza.
Ziemeļvalstu filmu dienas, kas Rīgā notiek jau desmito reizi (šogad – no 16. līdz 24. oktobrim), kinoteātri Parex Plaza par savu norises vietu izvēlējušās pirmo reizi. X Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros kinoteātrī Parex Plaza tiks demonstrētas trīs jaunas un ļoti atšķirīgas filmas no Ziemeļiem – klasiskās skandināvu tradīcijās ieturētā (more…)
No šodienas, 9. oktobra kinoteātrī K.Suns sākas iepriekšpārdošana uz X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienām.
Biļešu cenas, kā iepriekš ziņots ir Ls 2.60, taču pie K.Suns kases, uzrādot studentu vai pensionāru apliecību, Čili Picas Draugu karti vai vienkārši iegādājoties 5 vai vairāk biļetes – Ls 1.90. Īpašais 5 biļetes vai vairāk piedāvājums attiecas gan uz biļetēm kas iegādātas uz vienu filmu (labs piedāvājums draugu kompānijām), gan arī uz dažādām filmām (tiem, kas vēlas redzēt pēc iespējas vairāk).
Larsa fon Trīra “Antikrists” X Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros
Jau ziņots, ka no 16. līdz 24. oktobrim norisināsies X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas. Filmu dienu ietvaros Latvijas pirmizrādi piedzīvos dāņu režisora Larsa fon Trīra filma “Antikrists”.
Filma savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja šogad Starptautiskajā Kannu kinofestivālā, un uzreiz ieguva skandāla apmērus gan filmas sižeta, gan režisora ambiciozo paziņojumu dēļ. (more…)
Svētais briesmonis Larss fon Trīrs un norvēģu mājsaimnieces
Sadarbībā ar Kinoskolu – interešu izglītības projektu, kas sāk darboties KIM? telpās Spīķeros (3.stāvā), – Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros notiks divas lekcijas.
Sestdien, 17.oktobrī, plkst. 16.00 aicinām uz lekciju Svētais briesmonis Larss fon Trīrs. Kritiķi Normunds Naumanis un Dita Rietuma sarunāsies un stāstīs par vienu no Eiropas spilgtākajiem režijas talantiem (more…)
ZFD katalogs jau klāt!
Cītīgākie filmu skatītāji jau laikus varēs saplānot deviņas neaizmirstamas Ziemeļu kino dienas (16.-24.10.2009), jo jaunais Ziemeļvalstu filmu dienu katalogs ir klāt!
Arī visiem pārējiem no šodienas ir lieliska iespēja iepazīties ar X Ziemeļvalstu filmu dienu piedāvājumu katalogā, kas pirmo reizi pieejams tikai elektroniskā veidā. (more…)
Tuvojas X Ziemeļvalstu filmu dienas
Šodien kinoteātra “K. Suns” telpās norisinājās X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienu preses konference.
Tajā žurnālisti tika informēti par festivāla programmu, žūriju, īpašajiem notikumiem, kā arī biļešu cenām.
Projekta vadītāja Sonora Broka iepazīstināja ar festivāla programmu, Nordea bankas vadītājs Valdis Siksnis pastāstīja par bankas ilggadējo sadarbību ar Starptautisko kino centru, savukārt Norvēģijas Karalistes (more…)
Studentiem un pensionāriem Ziemeļvalstu filmas lētāk
Aktīvakajiem Ziemeļvalstu filmu apmeklētājiem , kā arī studentiem un pensionāriem, Ziemeļvalstu filmu dienu rīkotāji piedāvā iegādāties biļetes par zemāku cenu.
Ja esi students vai pensionārs, tad dodoties uz kinoteātra “K. Suns” kasi neaizmirsti paņemt līdzi studentu/pensionāru apliecību, kas (more…)
Izgatavota X Ziemeļvalstu filmu dienu galvenā balva!
Neatņemama Ziemeļvalstu filmu dienu sastāvdaļa ir galvenā balva – Ziemeļu galds.
Šogad Ziemeļu galds iemiesojies keramiķes Dinas Mīlīgas darinātajā balvā, kas dzestrajās rudens dienās mūs visus mudinās pēc pārnākšanas mājās iedzert siltu islandes ķērpju tēju. (more…)
Ziemeļvalstu filmu dienu klipā Detektivbyrån mūzika!
Drīzumā kinoteātros un televīzijas ekrānos parādīsies nule pabeigtais X Ziemeļvalstu filmu dienu reklāmas klips. Bez jau tradicionālā ziemeļu galda, kas pēdejos gadus ir bijis filmu dienu vizuālā noformējuma centrā, mūsu uzticamie skatītaji varēs atpazīt pagājušo filmu dienu viesu – zviedru grupas Detektivbyrån mūziku. Mūs patiesi priecē Detektivbyrån artava klipa izveidē un prieks, ka labās atmiņas par pagājušajām filmu (more…)
Tuvojas X Ziemeļvalstu filmu dienas
No 16. līdz 24. oktobrim Starptautiskais kino centrs sadarbībā ar Nordea banku un Ziemeļu Ministru padomi piedāvā X Ziemeļvalstu filmu dienas (ZFD), kas kļuvušas par regulāru notikumu Latvijas kino dzīvē jau no 90 -to gadu sākuma.
Deviņu dienu laikā būs iespējams noskatīties jaunākās filmas no Dānijas, Īslandes, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas. (more…)
