Fantāzijas filmu festivāla laureāti

7. marta vakarā kinoteātrī “K.Suns” ar jautru un pikantu veltījumu Nikolajam Gogolim, izcilā krievu literatūras klasiķa darbu stilā, noslēdzās IV Rīgas Starptautiskais Fantāzijas filmu festivāls.

Konkursa skatē iekļautās 12 pilnmetrāžas spēlfilmas vērtēja starptautiska žūrija – Lundas (Zviedrija) fantāzijas festivāla dibinātājs Magnuss Paulsons, ungāru žurnāliste un Starptautiskā Kino festivāla Titanic programmētāja Kata Anna Varo un kinorežisors Dāvis Sīmanis no Latvijas.

Galvenā balva – Zelta Zobs – tika piešķirta somu režisora Antti-Jussi Annila filmai Sauna (2008). Žūrija vienojās, ka tā ir “filma, kas izceļas ar savu vizualitāti, rekonstruē ticamu pagātnes atmosfēru un rada neizbēgamas nolemtības klātbūtni. Par brīdi, kad fizisks ceļojums pārtop garīgā, liekot atklāties ļaunajam un vienlaikus labajam ikvienā no mums, paredzot, ka beigās par visiem pasaulīgajiem darbiem nāksies atbildēt eksistences tumšākajā vietā – saunā.”

Žūrija īpaši atzīmēja vēl divas filmas. Ne gluži Holivuda (režisors Marks Hārtlijs, Austrālija, 2008) – “Neatdarināma dokumentāla filma – īsts mīlestības darbs, kas skatītājam liek paturēt smaidu uz lūpām vēl ilgi pēc tās noskatīšanas, kā arī ļauj iegūt vienreizēju iedvesmas lādiņu”. Un Quid Pro Quo (režisors Karloss Brūkss, ASV, 2008) – “Lieliski nofilmēts, labi nospēlēts, teicami apskaņots un patiesi interesanti savīts stāsts, kas tā vien vilina nozagt ratiņkrēslu  tuvējā slimnīcā vai nopirkt maģisku kurpju pāri senlietu tirgotavā”.

Arī skatītāji festivāla laikā varēja balsot par savu iecienītāko filmu. Visaugstāko publikas novērtējumu un goda diplomu saņēma filma Quid Pro Quo.

Tiekamies pēc diviem gadiem, 2011.gadā, V Rīgas Starptautiskajā Fantāzijas filmu festivālā!

Bildes no FFF’09 Noslēguma ceremonijas:

Foto: Uldis Austriņš

slīdrāde

Fantāzijas filmu festivāla laureāti

7. marta vakarā kinoteātrī “K.Suns” ar jautru un pikantu veltījumu Nikolajam Gogolim, izcilā krievu literatūras klasiķa darbu stilā, noslēdzās IV Rīgas Starptautiskais Fantāzijas filmu festivāls.

Konkursa skatē iekļautās 12 pilnmetrāžas spēlfilmas vērtēja starptautiska žūrija – Lundas (Zviedrija) fantāzijas festivāla dibinātājs Magnuss Paulsons, ungāru žurnāliste un Starptautiskā Kino festivāla Titanic programmētāja Kata Anna Varo un kinorežisors Dāvis Sīmanis no Latvijas.

Galvenā balva – Zelta Zobs – tika piešķirta somu režisora Antti-Jussi Annila filmai Sauna (2008). Žūrija vienojās, ka tā ir “filma, kas izceļas ar savu vizualitāti, rekonstruē ticamu pagātnes atmosfēru un rada neizbēgamas nolemtības klātbūtni. Par brīdi, kad fizisks ceļojums pārtop garīgā, liekot atklāties ļaunajam un vienlaikus labajam ikvienā no mums, paredzot, ka beigās par visiem pasaulīgajiem darbiem nāksies atbildēt eksistences tumšākajā vietā – saunā.”

Žūrija īpaši atzīmēja vēl divas filmas. Ne gluži Holivuda (režisors Marks Hārtlijs, Austrālija, 2008) – “Neatdarināma dokumentāla filma – īsts mīlestības darbs, kas skatītājam liek paturēt smaidu uz lūpām vēl ilgi pēc tās noskatīšanas, kā arī ļauj iegūt vienreizēju iedvesmas lādiņu”. Un Quid Pro Quo (režisors Karloss Brūkss, ASV, 2008) – “Lieliski nofilmēts, labi nospēlēts, teicami apskaņots un patiesi interesanti savīts stāsts, kas tā vien vilina nozagt ratiņkrēslu  tuvējā slimnīcā vai nopirkt maģisku kurpju pāri senlietu tirgotavā”.

Arī skatītāji festivāla laikā varēja balsot par savu iecienītāko filmu. Visaugstāko publikas novērtējumu un goda diplomu saņēma filma Quid Pro Quo.

Tiekamies pēc diviem gadiem, 2011.gadā, V Rīgas Starptautiskajā Fantāzijas filmu festivālā!

Foto: Uldis Austriņš

slīdrāde

Pirmoreiz Latvijā “Svešais”uz lielā ekrāna!

Viens no FFF’09  īpašajiem notikumiem bija filmas “Svešais”( Alien, 1979, rež. Ridlijs Skots) trīsdesmitgades atzīmēšana. Filma tika demosntrēta tikai vienu reizi, kas vienlaicīgi bija arī tās Latvijas pirmizrāde uz lielā ekrāna.

Tieši ar šo, nu jau par Holivudas šausmu klasiku kļuvušo zinātniskās fantastikas šausmu trilleri kļuva slavena jauniņā aktrise Sigurnija Vīvere. Tāpat starptautisku slavu, kā arī Oskaru par vizuālajiem efektiem 1980. gadā ieguva filmas mākslinieks, tumšais ģēnijs H. R. Gigers.

Festivāla māksliniekam, Valteram Verneram par šo filmu ir savs stāsts : “1979. gadā man bija seši gadi un es neko par to zināt nevarēju. Tagad es labprāt aizceļotu laikā uz kinoteātri, kurā notiek „Svešā” pirmizrāde. Tieši mirklī, kad no tā čaļa krūtīm izlaužas mazais Svešais un aizskrien, asti šaustīdams. Aktieru apjukums un histērija šajā brīdī esot pilnīgi īsti. Neviens netika brīdināts, kas notiks filmējot epizodi. Un kā gan jutās cilvēks, kas bija nopircis biļeti un mierīgi sēdēja savā kinoteātra sēdeklī, teiksim, ar tikko randiņā satiktu meiteni blakus? Cilvēks, kurš nebija piedalījies filmēšanā un kaut ko no filmas uzstādījumiem jau redzējis? Cilvēks, kura draugi nezīmēja Svešo un citas H.R. Gigera neradības uz savas istabas griestiem? Cilvēks, kurš nekad nebija spēlējis datorspēli ar Svešā piedalīšanos? Cilvēks, kurš mūžā nebija neko dzirdējis par Gigeru? Gigers esot izvēlēts par filmas mākslinieku tieši tāpēc, ka viņa darbos esot bijis kaut kas… nelabs. Gigers, kurš, iespējams, joprojām meditē melnā istabā un visu mūžu mokās ar nakts šausmām. Nevis ar murgiem, bet gan ar ģenētisku miega traucējumu paveidu, kad cilvēku miegā piemeklē baiļu lēkmes, bet viņš nevar pamosties un atgūties. Viņa pirmie darbi esot tapuši terapijas kursa ietvaros. Filmas veidotājiem kaut kā patrāpījās viņa 1976. gadā gleznotais „Necronom IV”, un tika nolemts, ka Svešais izskatīsies tā. Studijas vadību nācās ilgi un neatlaidīgi pierunāt, jo viņiem šāds tēls likās pārāk šausmīgs (filmai, kuras ideja šai pašai vadībai tika veiksmīgi prezentēta kā „Teksasas motorzāģu slaktiņš kosmosa apstākļos“). Astoņdesmito videobuma trakumā tika redzēts ne tas vien. Kā saka, ķiškas gāja pa gaisu. Taču atceros, ka no „Svešā” mani kaut kas atturēja. Es apzināti palaidu garām vairākas iespējas filmu noskatīties, kamēr beidzot saņēmu dūšu. Fragmenti bija redzēti, un tajos nudien bija kaut kas nelabs… Un pēkšņi man nākas atzīt, ka laikam taču toreiz būs bijis vienkārši bail! No filmas! Un ziniet, nav otras filmas, par kuru es varētu pateikt ko līdzīgu.”

Vēl sestdien kinoteātrī K.Suns 17:30 Festivāla noslēgums – atzīmējot Nikolaja Gogoļa 200 gadu jubileju, FFF izrādīs Nikolaja Gogoļa stāsta „Ziemassvētku nakts” ekranizāciju, fantāzijas komēdiju – ”Vakari ciematā pie Dikaņkas”. Savukārt kinoteātrī Cinamon 18:00 Šona Ellisa, viena no labākajiem modes fotogrāfiem Lielbritānijā, filma “Ieplīsušais”, bet vēlāk vakarā – 20:00 zviedu režisora Tomasa Alfredsona vampīrfilma “Ielaid īsto”, kas 2008. gadā bez neskaitāmām balvām festivālos visapkārt pasaulē saņēma arī Eiropas Fantāzijas filmu festivālu federācijas galveno balvu ”Zelta Meljesu” un trīs Zviedrijas Nacionālā kino balvas ”Zelta vaboles” (Guldbagge) – par labāko režiju, scenāriju un operatora darbu.

Filmu klipus iespējams noskatīties šeit.

Kā veltījums šāgada festivāla fokusam – šausmām sarkanā ietērpā, piektdien, 6. martā kinoteātrī K.Suns 19:30 tika demosntrēta itāļu šausmu kino klasiķa Dario Ardžento 1975. gada filma “Deep Red” ar Deividu Hemingu titullomā.

Ardžento ticis dēvēts gan par itāļu Hičkoku, gan par “vardarbības Viskonti”. Viņa filmu spriedzes un šausmu avots ir labi aprobēts paņēmiens – radīt svešas, vizuāli neatklātas klātbūtnes efektu, jo nezināmais biedē daudz vairāk nekā ienaidnieks, kas nostājas tavā priekšā. Ardžento filmas vēsta arī par to, ka skatiens nemēdz būt nevainīgs un par to, ka cilvēks nespēj neskatīties – kad vīrietis filmā „Putns ar stikla spalvām” (1969) caur stikla sienu ierauga slepkavības mēģinājumu, viņš kļūst par daļu no ieraudzītajiem notikumiem. Savukārt izcilākajā Ardžento filmā „Suspiria” (burt. „nopūtu māte”) (1977) viena no filmas varonēm, kaut paralizējošu baiļu pārņemta, nespēj neraudzīties melnajā tumsā laukā pa logu, un tā rezultātā iet bojā no mistiska slepkavas rokas: skatīties nozīmē iegūt pieredzi.

Ardžento fimas sakņojas tā saucamajā itāļu „giallo” (it. dzeltens) žanrā, kas apvieno detektīva un mistērijas elementus, bet plašākā kontekstā arī franču fantastikas (kam ir Viduslaiku saknes) žanru, ko raksturo spēcīga erotikas klātbūtne. „Giallo” (vai „džallo”) stilam kino raksturīga pārmērīga asins izliešana, stilistiski izsmalcināts operatora darbs un neparasta mūzika. Viņa filmas tiek dēvētas par giallo-horrors, jeb lubu šausmām, un tās vieno vizuāla izsmalcinātība, tumši sarkanais, kā arī oriģināla mūzika- viņs jau ilgu laiku sadarbojas ar itāļu grupu „Goblin”, kuri rakstījuši viņa filmām mūziku kopš 1970. gadiem.

Rīgas FFF aicina: nomazgājiet savus grēkus!

Beidzot arī līdz Latvijai atceļojusi viena no 2008. gada nozīmīgākajām un skatītāju slavētākajām šausmu filmām “Sauna”, kas nupat kā ieguva 3 (no 7 nominācijām) somu nacionālā kino balvas par skaņu režiju, kostīmiem, kā arī scenogrāfiju.

Režisors Anti Jusi Annila 2006. gadā uzņēma savu pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu „Nefrīta bruņinieks”, veltījumu kungfu filmām, kas ievērojami atšķīrās no tā, ko parasti sagaidām no somu kino. Nevainojamais kadrs, montāža un vērienīgums ir pārceļojuši arī uz „Saunu”- viņa otro pilnmetrāžas spēlfilmu, kas vienlīdz domāta gan festivālu kino auditorijai, gan īsteniem šausmu kino faniem.

Šajā, vēsturiskajā šausmu filmā veiksmīgi ievīti arī mitoloģiski motīvi, tajā var atrast atsauces uz tradicionālajām japāņu spoku leģendām, kas vēlāk tika veiksmīgi adaptētas kino, kā arī vairākkārtīgi skatītāju atsauksmēs tiek piesaukts Andrejs Tarkovskis.

Ir 1595. gads, ilga un nežēlīga kara beigas. Kopā ar krievu kareivjiem, somu brāļi Knuts un Ēriks pilnvaroti nospraust robežu starp Somiju un Krieviju. Taču viņi pastrādā drausmīgu noziegumu, kurš par sevi atgādina arī neomulīgajā purvā. Izvārgušie vīri rod mierinājumu kartē neiezīmētā bezvārda ciematā, kurā jau gadiem nav dzimuši bērni, un arī vecie nespēj nomirt. Tur atrodas sauna, kurā nomazgāt visus grēkus. Meklējot piedošanu, brāļi dodas tajā…

Filma tiks izrādīta:

Kinoteātrī Cinamon, 05.03.2009,18:00
Kinoteātrī K.Suns, 06.03.2009, 17:30

Biļešu iegāde

Rīgas Fantāzijas filmu festivālā Eiropas pirmizrāde!

Rīgas Fantāzijas filmu festivālā savu Eiropas pirmizrādi šodien piedzīvos īstens amerikāņu neatkarīgā kino paraugs, scenārista Karlosa Brūksa debijas filma “Quid pro Quo”, ko mēdz dēvēt par Deivida Kronenberga “Autoavārijas”(“Crash”) ratiņkrēslu versiju. Filmas nosaukumu brīvi tulkojot no latīņu valodas ir “kaut kas pret kaut ko”, jeb daudzmaz vienlīdzīga stāvokļu vai mantu apmaiņa. Ņujorkas radio reportieris Aizaks ēterā sāk stāstīt par savu dzīvi. Kad viņam bija astoņi gadi, auto avārijā gāja bojā viņa māte un tēvs, un viņš pats tika piesaistīts ratiņkrēslam. Izmeklējot anonīmu ziņu par to, ka pilnīgi vesels vīrietis mēģinājis piekukuļot ārstu, lai viņam amputētu kāju, Aizaks satiek Fionu. Tikai sev vien zināmos nolūkos viņa ieved Aizaku pasaulē, kur mīt cilvēki ar pretdabisku vēlmi tikt sakropļotiem. “Quid pro Quo” nav skarbs sociālais kino, poētisko kamerfilmu raksturo izjusta atmosfēra, izsmalcināts operatordarbs un gaismojums, lieliski aktieri, kā arī meistarīgi veidots stāsts – intriga tiek saglabāta līdz pašām filmas beigām.

Vēl iesakām trīs režisoru kopdarbu “Tokija”, kā arī “Murgu detektīvu 2”, turpinājumu 2007. gada Rīgas Fantāzijas filmu festivālā redzētajai Šinjas Cukamoto filmai. Cukamoto darbi un ne ar vienu nesajaucamais stils ietekmējuši Kventinu Tarantīno, Dārenu Aronofski, Deividu Finčeru. “Murgu detektīvs 2” raibā virpulī apvieno krāšnas fantāzijas epizodes mežā ar klasiskiem japāņu šausmu filmu elementiem – deformētu atspulgu spogulī, un mazām skolniecēm, kas lēni pārvietojas ar asiem priekšmetiem rokās.

Drebot bailēs un cīnoties ar vēlmi aizmigt, piecpadsmitgadīgā vidusskolniece Juki lūdz murgu detektīva Kjoiči Kagenumas palīdzību. Domādams, ka šādi viņam izdosies pietuvināties viņa paša mātes noslēpumainajai nāvei, viņš iekļūst Juki sapnī, lai stātos pretim bailēm. Murgu detektīvu atveido Ruhei Matsuda, kura pirmā loma bija skaistulis- samuraju siržulauzējs Nagisa Ošimas 1999. gada filmā “Tabu”.

Biļešu iegāde

Sācies 4. Rīgas Fantāzijas Filmu Festivāls!

Piektdien, 27.februārī ar kanādiešu režisora Gaja Madina filmu “Brand Upon the Brain” tika atklāts 4. Rīgas Starptautiskais Fantāzijas Filmu festivāls, kas līdz 8. martam norisināsies kinoteātros “K.Suns” un “Cinamon”. Festivāla konkursa programmā iekļautas 12 filmas, kuras vērtēs un labākajai filmai Zelta Zobu piešķirs starptautiska žūrija. Šogad festivāla žūriju pārstāvēs Lundas (Zviedrija) fantāzijas festivāla dibinātājs Magnuss Paulsons, kurš ir arī 2007. gada Rīgas Fantāzijas filmu festivālā redzētās komiskās vampīrfilmas “Sala aizkostie” (Frostbite) producents, Ungārijas SKF “Titanic” programmētāja Kata Anna Varo, kā arī kinorežisors Dāvis Sīmanis.

Kā veltījums šāgada festivāla fokusam – šausmām sarkanā ietērpā, tiks demosntrēta itāļu šausmu kino klasiķa Dario Ardžento 1975. gada filma “Deep Red” ar Deividu Hemingu titullomā. Ardžento, ticis dēvēts gan par itāļu Hičkoku, gan par “vardarbības Viskonti”. Viņa veidotās filmas atsaucas uz giallo (it.“dzeltens”) žanru itāļu kino, kas apvieno detektīva un mistērijas elementus. Ardžento filmas tiek dēvētas par giallo-horrors, jeb lubu šausmām, un tās vieno vizuāla izsmalcinātība, tumši sarkanais, kā arī oriģināla mūzika (itāļu grupa “Goblin”).

Savu trīsdesmitgadi un Latvijas pirmizrādi uz lielajiem ekrāniem piedzīvos Ridlija Skota nu jau par Holivudas šausmu klasiku kļuvusī filma “Svešais”, ar kuru kļuva slavena jauniņā aktrise Sigurnija Vīvere. Tāpat starptautisku slavu, kā arī Oskaru par vizuālajiem efektiem 1980. gadā ieguva filmas mākslinieks, tumšais ģēnijs H.R.Gigers.

Festivāla noslēgumā tiks demonstrēta krāšņā 1961.gada filma “Vakari ciematā pie Dikaņkas”- svinēsim krievu klasiķa Nikolaja Gogoļa 200 gadu jubileju.

Bildes no FFF’09 Atklāšanas ceremonijas:

Foto: Helmuts Pešiks

slīdrāde

Sācies 4. Rīgas Fantāzijas Filmu Festivāls!

Piektdien, 27.februārī ar kanādiešu režisora Gaja Madina filmu “Brand Upon the Brain” tika atklāts 4. Rīgas Starptautiskais Fantāzijas Filmu festivāls, kas līdz 8. martam norisināsies kinoteātros “K.Suns” un “Cinamon”. Festivāla konkursa programmā iekļautas 12 filmas, kuras vērtēs un labākajai filmai Zelta Zobu piešķirs starptautiska žūrija. Šogad festivāla žūriju pārstāvēs Lundas (Zviedrija) fantāzijas festivāla dibinātājs Magnuss Paulsons, kurš ir arī 2007. gada Rīgas Fantāzijas filmu festivālā redzētās komiskās vampīrfilmas “Sala aizkostie” (Frostbite) producents, Ungārijas SKF “Titanic” programmētāja Kata Anna Varo, kā arī kinorežisors Dāvis Sīmanis.

Kā veltījums šāgada festivāla fokusam – šausmām sarkanā ietērpā, tiks demosntrēta itāļu šausmu kino klasiķa Dario Ardžento 1975. gada filma “Deep Red” ar Deividu Hemingu titullomā. Ardžento, ticis dēvēts gan par itāļu Hičkoku, gan par “vardarbības Viskonti”. Viņa veidotās filmas atsaucas uz giallo (it.“dzeltens”) žanru itāļu kino, kas apvieno detektīva un mistērijas elementus. Ardžento filmas tiek dēvētas par giallo-horrors, jeb lubu šausmām, un tās vieno vizuāla izsmalcinātība, tumši sarkanais, kā arī oriģināla mūzika (itāļu grupa “Goblin”).

Savu trīsdesmitgadi un Latvijas pirmizrādi uz lielajiem ekrāniem piedzīvos Ridlija Skota nu jau par Holivudas šausmu klasiku kļuvusī filma “Svešais”, ar kuru kļuva slavena jauniņā aktrise Sigurnija Vīvere. Tāpat starptautisku slavu, kā arī Oskaru par vizuālajiem efektiem 1980. gadā ieguva filmas mākslinieks, tumšais ģēnijs H.R.Gigers.

Festivāla noslēgumā tiks demonstrēta krāšņā 1961.gada filma “Vakari ciematā pie Dikaņkas”- svinēsim krievu klasiķa Nikolaja Gogoļa 200 gadu jubileju.

Filmu klipus iespējams aplūkot šeit.  

Vēlot veselīgu baiļu un satraukumu devu,

jūsu Fantāzijas Filmu Festivāls

Atklāšanas ceremonijas bilžu galerija:

Foto: Helmuts Pešiks

slīdrāde

Turpinot Arsenāla rudenī veiksmīgi aizsākto tradīciju arī Rīgas Fantāzijas filmu festivāls izies tautās pirms festivāla sākuma, piedāvājot bezmaksas īsfilmu seansus Galerijā Centrs.

Programmā iekļautas šausmas, fantāzija un mistērijas. Sākot no starptautiski apbalvotām animācijas filmām( Viņa, kas kontrolē), līdz komiski baisām kanibālu etīdēm labākajās vesternu tradīcijās (Kauli) un filozofiskām pārdomām(Naktstauriņi).

Bērniem gan no sirds iesakām paciesties līdz aprīļa sākumam, kad Berimors izrādīs savu jaunāko kino izlasi.
Galerijā Centrs tiks demonstrētas gan nesen iesūtītās filmas, gan arī tās, kuras jau izpelnījušās skatītāju atzinību 2007. gada Fantāzijas festivālā. Tā, piemēram, toreiz izrādītās drebuļus uzdzenošās leļļu filmas Violeta autori Marks Riba un Anna Solanas mums šogad piedāvā savu jaunāko darbu – Kabarē Kadne, pēc pūdera un kostīmiem smaržojošu stāstu par aktieriem, kuru mīla pret skatuvi ir mūžīga…

SEANSI ATCELTI!

25.02.2009 pulkst. 15.40 Galerija Centrs atcēla FFF īsfilmu programmu – Galerijas publikai un pārtikas pircējiem par daudz šausmu un fantāziju. Šodiena jau tā ir skaudra. Pirms 100 gadiem Eduards Veidenbaums rakstīja:”Ej un dzenies tik pēc naudas, krāp un blēdī cik tik jaudas!Paņem sievu padevīgu, tuklu, dumju, paklausīgu! Papriecāties tikumīgi, radīt bērnus likumīgi.”