Kā veltījums šāgada festivāla fokusam – šausmām sarkanā ietērpā, piektdien, 6. martā kinoteātrī K.Suns 19:30 tika demosntrēta itāļu šausmu kino klasiķa Dario Ardžento 1975. gada filma “Deep Red” ar Deividu Hemingu titullomā.

Ardžento ticis dēvēts gan par itāļu Hičkoku, gan par “vardarbības Viskonti”. Viņa filmu spriedzes un šausmu avots ir labi aprobēts paņēmiens – radīt svešas, vizuāli neatklātas klātbūtnes efektu, jo nezināmais biedē daudz vairāk nekā ienaidnieks, kas nostājas tavā priekšā. Ardžento filmas vēsta arī par to, ka skatiens nemēdz būt nevainīgs un par to, ka cilvēks nespēj neskatīties – kad vīrietis filmā „Putns ar stikla spalvām” (1969) caur stikla sienu ierauga slepkavības mēģinājumu, viņš kļūst par daļu no ieraudzītajiem notikumiem. Savukārt izcilākajā Ardžento filmā „Suspiria” (burt. „nopūtu māte”) (1977) viena no filmas varonēm, kaut paralizējošu baiļu pārņemta, nespēj neraudzīties melnajā tumsā laukā pa logu, un tā rezultātā iet bojā no mistiska slepkavas rokas: skatīties nozīmē iegūt pieredzi.

Ardžento fimas sakņojas tā saucamajā itāļu „giallo” (it. dzeltens) žanrā, kas apvieno detektīva un mistērijas elementus, bet plašākā kontekstā arī franču fantastikas (kam ir Viduslaiku saknes) žanru, ko raksturo spēcīga erotikas klātbūtne. „Giallo” (vai „džallo”) stilam kino raksturīga pārmērīga asins izliešana, stilistiski izsmalcināts operatora darbs un neparasta mūzika. Viņa filmas tiek dēvētas par giallo-horrors, jeb lubu šausmām, un tās vieno vizuāla izsmalcinātība, tumši sarkanais, kā arī oriģināla mūzika- viņs jau ilgu laiku sadarbojas ar itāļu grupu „Goblin”, kuri rakstījuši viņa filmām mūziku kopš 1970. gadiem.