Viens no FFF’09 īpašajiem notikumiem būs filmas “Svešais” trīsdesmitgades atzīmēšana.

Lielbritānija, ASV,1979, 116 min, 35 mm

Žanrs: zinātniskās fantastikas šausmu trilleris

Režisors: Ridley Scott

Lomās: Tom Skerritt, Sigourney Weaver, Veronica Cartwright, Harry Dean Stanton, John Hurt, Ian Holm, Yaphet Kotto

Tiesības: Twentieth Century Fox

Kopija: BFI

1979. gadā man bija seši gadi un es neko par to zināt nevarēju. Tagad es labprāt aizceļotu laikā uz kinoteātri, kurā notiek „Svešā” pirmizrāde. Tieši mirklī, kad no tā čaļa krūtīm izlaužas mazais Svešais un aizskrien, asti šaustīdams. Aktieru apjukums un histērija šajā brīdī esot pilnīgi īsti. Neviens netika brīdināts, kas notiks filmējot epizodi. Un kā gan jutās cilvēks, kas bija nopircis biļeti un mierīgi sēdēja savā kinoteātra sēdeklī, teiksim, ar tikko randiņā satiktu meiteni blakus? Cilvēks, kurš nebija piedalījies filmēšanā un kaut ko no filmas uzstādījumiem jau redzējis? Cilvēks, kura draugi nezīmēja Svešo un citas H.R. Gigera neradības uz savas istabas griestiem? Cilvēks, kurš nekad nebija spēlējis datorspēli ar Svešā piedalīšanos? Cilvēks, kurš mūžā nebija neko dzirdējis par Gigeru? Gigers esot izvēlēts par filmas mākslinieku tieši tāpēc, ka viņa darbos esot bijis kaut kas… nelabs. Gigers, kurš, iespējams, joprojām meditē melnā istabā un visu mūžu mokās ar nakts šausmām. Nevis ar murgiem, bet gan ar ģenētisku miega traucējumu paveidu, kad cilvēku miegā piemeklē baiļu lēkmes, bet viņš nevar pamosties un atgūties. Viņa pirmie darbi esot tapuši terapijas kursa ietvaros. Filmas veidotājiem kaut kā patrāpījās viņa 1976. gadā gleznotais „Necronom IV”, un tika nolemts, ka Svešais izskatīsies tā. Studijas vadību nācās ilgi un neatlaidīgi pierunāt, jo viņiem šāds tēls likās pārāk šausmīgs (filmai, kuras ideja šai pašai vadībai tika veiksmīgi prezentēta kā „Teksasas motorzāģu slaktiņš kosmosa apstākļos“). Astoņdesmito videobuma trakumā tika redzēts ne tas vien. Kā saka, ķiškas gāja pa gaisu. Taču atceros, ka no „Svešā” mani kaut kas atturēja. Es apzināti palaidu garām vairākas iespējas filmu noskatīties, kamēr beidzot saņēmu dūšu. Fragmenti bija redzēti, un tajos nudien bija kaut kas nelabs… Un pēkšņi man nākas atzīt, ka laikam taču toreiz būs bijis vienkārši bail! No filmas! Un ziniet, nav otras filmas, par kuru es varētu pateikt ko līdzīgu.

Valters Verners